Blogs

Nikon D4s apskats- Divas nedēļas un 1906 fotogrāfijas absolūta prieka! (31.05.2014)

 

Dažādu iemeslu dēļ es neesmu parasti tas cilvēks, kas rakstītu tehnikas apskatus. Pirmkārt, jo, kad būšu pavadījis pietiekamu skaitu dienu, testējot tehniku, lai pateiktu kaut ko nozīmīgu par šīs kameras veiktspēju, internets jau būs pārpludināts ar steidzīgi sarakstītiem apskatiem. Manuprāt, šādu apskatu mērķis ir būt pirmajam, kas palielīsies par savu pieredzi ar jauno kameru vai vienkārši vākt “like” vai klikšķus uz savu mājaslapu, kas aizēnos pašas kameras patiesā varējuma izvērtēšanu. Otrs iemesls ir mana attieksme pret tehniku kopumā. Pēc manām domām tehnikai ir jābūt gandrīz neredzamai - kā mana redzējuma pagarinājumam, kas ļaus man dalīties ar emocijām. Tieši tāpēc manis rakstītais pārsvarā bijis par emocijām, ar kurām esmu saskāries ceļojot, nevis par izmantoto tehniku. Tagad jūtu, ka tehnika ir nepelnīti atstāta novārtā, bet līdz šim brīdim, jo līdz ar Nikon D4s kameru manā priekšā ir atvērusies pavisam jauna pasaule. Pasaule, par kuru iepriekš pat netiku sapņojis. Tas viss manī pamodinājis līdz šim neizjustas emocijas pret manu jauno kameru. Kāpēc? Atbilde uz šo jautājumu ir slēpjas manā apskatā.

Mans ceļš uz jaunu kameru aizsākās līdzīgi kā ar iepriekšējām. Kaut kur tālu Amerikā pirmie cilvēki savās rokās ieguva D4s kameras un jau drīz pēc tam parādījās pirmie apskati. Tajos nebija atrodams nekas īpaši vairāk par jau atklātībā nākušo Nikon oficiālo preses relīzes informāciju, ka ISO ir nedaudz uzlabots, fokusēšanās notiek mazliet ātrāk un akumulatora darbības laiks ir nedaudz ilgāks. Kā šo rindu autori nonāca līdz šādam slēdzienam pēc pāris stundu savu grāmatplauktu fotografēšanas ar dažādiem ISO uzstādījumiem, man tiešām nav saprotams.

Tā kā nu esmu to pateicis, varu turpināt par savu D4s kameru. Pie savas jaunās kameras tiku tieši divas nedēļas atpakaļ. Lai gan uzskatu, ka apskata veidošana tikai pēc 2 nedēļu lietošanas, ir nedaudz pāragra, jūtos pārliecināts, jo ir pavasaris, un katru dienu esmu bijis ārā, fotografējot dažādus subjektus. Mans mērķis pirmajā nedēļā bija apjaust preses relīzē solītos uzlabojumus un saprast, kā tie kalpos manam fotografēšanas stilam.

Pirmais, ko pamana ar jaunu kameru, ir tās ergonomika. Es ceru uz uzlabojumiem, tomēr baidos, vai ražotājs kaut ko nav padarījis sliktāku. Šajā ziņā D4s ir Nikon visā savā spozmē. Visas pozitīvās iezīmes no D4 kameras ir redzamas, papildus ir uzlabots vadības sviras atsaucīgums un precizitāte, izvēloties fokusa punktus. Tātad no ergonomikas skatu punkta viss ir kārtībā, un man bija grūti pateikt, vai rokās turu D4 vai D4s kameru. Visas kontroles funkcijas ir tur, kur tām vajadzētu būt, tāpēc pielāgošanās jaunajai kamerai bija acumirklīga – varēju doties fotografēt, nedomājot kur atrast pamatiestatījumus.

Manam savvaļas dabas fotografēšanas stilam ir divi izšķiroši faktori, pēc kuriem vērtēt kameru. Pirmkārt, tā būs ISO kvalitāte, lai es varētu turpināt fotografēt līdz pat tumšai naktij, kad dzīvnieki kļūst aktīvi. Otrkārt, autofokusa sistēma ar tās ātrumu, precizitāti un uzticamību, lai es varētu fotografēt straujus un haotiskus notikumus. Izņemot šos divus, visu pārējo kameras aspektu gadījumā esmu gatavs kompromisiem. Par laimi, ar D4s kameru kompromisi nav nepieciešami. Tāpēc mans pirmais uzdevums bija doties uz mežu un pārliecināties par augsta ISO kvalitāti. Jāatzīst, biju negaidīti pārsteigts. Kā solīts, ISO kvalitāte augstākos uzstādījumos bija uzlabota, jo ISO 20 000 un 25 600 uzrādīja līdzīgu trokšņu līmeni kā D4 kamera ar 10 000 un 12 800, bet ar vienu niansi. Precīzāk – D4 ar ISO 12 800 bija lietojama atsevišķās situācijās, tomēr savvaļas dabas fotogrāfijām man augstākais ISO kaut kā apstājās pie rādītāja 4 000. Šis rādītājs bija balstīts uz manu pieredzi un attieksmi pret trokšņu līmeni. Šis bija uzstādījums, kur jutu, ka rezultāts nepakļaujas kompromisiem, un savvaļas dabas fotogrāfijas kvalitāte ir izcila. Ar D4s kameru šis pats bezkompromisa izcilais rezultāts ir sasniedzams pie ISO 12 800. Tāpēc tas ir liels solis uz priekšu manā fotogrāfijā.

Lielisks rezultāts pirmajā apskata kārtā priekš D4s. Tālāk apskatīju autofokusu, un biju gandrīz pārliecināts, ka acumirklīgus uzlabojumus neizdosies apjaust. Preses relīzē bija minēts, ka autofokuss ir kļuvis ātrāks, turklāt pievienots ir jauns – grupas fokusa – režīms. Mans iemesls bažām bija, piemēram, kad uzlabota par 10% tiek kāda darbība, kas prasa vien 0.1 sekundi, un rezultātā šī darbība tad aizņem vien 0.09 sekundi, atšķirību būs grūti pamanīt. Otrkārt, nekad neesmu bijis automātiskās fokusēšanas atbalstītājs, piemēram, 3D vai automātiskā punktu atlasīšana, jo šīm funkcijām pietrūkst kontroles, un tāpēc, ka kamerai ir jāanalizē 51 fokusēšanas punkts, šīm funkcijām pietrūkst ātrums. Tāpēc mana fokusēšanas režīma izvēle bijusi AF-C ar 9 atbalsta punktiem (d9 režīms). Tāpēc šajā brīdī jutos ļoti laimīgs par D4s ISO kvalitāti, tomēr likās, ka bez mēnešiem darba ar tehniku autofokusa sistēmas uzlabojumus nespēšu izjust. Nekad neesmu laimīgs, ja par kaut ko man nav taisnība, bet šoreiz man ir liels prieks, ka kļūdījos.

Grupas fokusēšanas režīms ir īsta revolūcija autofokusēšanas vēsturē! Ļoti kļūdās apskatnieki, kas saka, ka D4s ir vien neliels uzlabojums pār D4, lai sniegtu fotogrāfiem kaut ko līdz ražotājs izlaiž D5 kameru. Pieļauju, ka šie cilvēki nav pārbaudījuši kameru apstākļos, kādos tā ir paredzēta lietošanai – strauju kustību notikumi, lai kur tie notiktu. Grāmatplauktu fotografēšana tik tiešām nepadara D4s labāku par D4.

Grupu fokusēšanas režīms ir īsts brīnums! Pirmo reizi, kad manīju, ka Nikon ir izdevies kas ievērības cienīgs, bija mana pirmā ISO testa brīdī, kad mežā paliku diezgan vēlu. Stundu pēc saulrieta, kad kļuvis patiešām tumšs, pamanīju, ka ar grupu fokusēšanas režīmu kamera bija daudz ātrāka par D9 režīmu, fokusējoties uz objektiem, ko centos notvert. Interesanti, tik tiešām. Tas mani iedvesmoja dot kamerai iespēju parādīt sevi, fiksējot strauju darbību. Tas man sākumā patiešām nebija plānots, fotografējot pavasarī, jo man likās, ka varu nokavēt kādu svarīgu brīdi. Nākamajā vakarā šī kamera mani bija pilnībā pārņēmusi.

Kad vakaros tikos ar urālpūci, bija mirkļi, kad parastā situācijā labākajā gadījumā man būtu izdevušies vien daži asi kadri. Sākotnēji biju diezgan tālu no pūces, kad tā zemā lidojumā lidoja pāri laukam, aizņemot mazu daļu kadra. Es gandrīz netēmēju kameru uz putnu, jo biju pārliecināts, ka kamera pati izvēlēsies fokusēties uz fonu, nevis mazu putnu kadrējumā, un nespēs izlabot situāciju. Tomēr tā kā biju devies fotografēt ar jaunu kameru, kurai ir jauns fokusēšanas režīms, nolēmu dot tai iespēju sevi parādīt, un kad biju kameru pavērsis notikumu virzienā, biju izbrīnīts par nekavējošu fokusēšanos, kas man deva 23 kadrus, no kuriem tikai viens bija neass! Kā tas var būt?!

Nākamā situācija gan šai kamerai nebūtu pa spēkam, kā es biju pārliecināts. Pūce bija pārlidojis pār lauku un nosēdusies alkšņa zaros meža malā. Precizējot - visa meža mala bija nosēta ar alkšņiem ar eglēm fonā. Saule bija nosēdusies pāri mežam kādu pusstundu atpakaļ, kas nozīmē, ka ainava bija kā cietuma kamera – gaiši alkšņi priekšplānā ar melnu fonu. Augsta kontrasta fons vienmēr ir problemātiska situācija. Briesmīgi patiesībā, tomēr ar D4s varu teikt, ka man blakus ir draugs, kas ir tendēts iegūt asas bildes, tāpat kā es. Pūce mums radīja sarežģītu situāciju, lidojot manā virzienā un mainot lidojuma ātrumu, turklāt fons bija ar augstu kontrastu. Pūce strauji metās lejā no alkšņa, tad planēja augšup, strauji apstājās pusceļā, lai mestos atpakaļ lejā medījuma virzienā. Šoreiz fotogrāfs (es) nebija savas varēšanas augstumos, jo pēc sākotnējās straujās pacelšanās, pūce strauji samazināja lidojuma ātrumu, bet pēc inerces es turpināju tai sekot tādā pašā ātrumā. Šajā brīdī visas citas fotokameras būtu pievērsušās augstā kontrasta fonam, bet ne D4s! Mans jaunais draugs ar aizturi pussekundes garumā ļāva man atgūties un fokusēties atkārtoti uz pūci. Šīs situācijas rezultāts ir 11 fotogrāfijas, no kuriem 3 bija neasas, bet tas fotogrāfa (manis) dēļ. Es patiešām biju patīkami pārsteigts! Es tam nevaru noticēt, kad joprojām apskatu šo fotogrāfiju sēriju. 

Pēcāk pūce mums deva otru iespēju, kaut putns nezināja, ka ir testa daļa :). Šoreiz tas lidoja sāņus pāri augsta kontrasta fonam, lai sniegtu kamerai tās pēdējo un grūtāko pārbaudi. Tagad fotogrāfs (es) bija sava uzdevuma augstumos un visu laiku fiksēja putnu visu 13 fotogrāfiju sērijas garumā, un kamera nekļūdījās. Visas fotogrāfijas uz briesmīga fona iznākušas asas. Kaut kas prātam neaptverams!

Šajā brīdī es vairs nevarēju noturēt savas emocijas, tāpēc es šobrīd sēžu pie datora un rakstu šo apskatu, jo vēlējos dalīties ar savu pieredzi. Nākamo dienu laikā es fotografēju tauriņus lidojumā un dzeni, lidojot caur mežu – šī situācija man tikai atgādināja, ka tikšanās ar urālpūci un fotokameras rezultāti nebija sapnis, bet gan realitāte. Jaunais revolucionārais Nikon D4s ir realitāte!

Ieteikumi? Fotogrāfiem, kas savā darbā paļaujas uz apbrīnojamu ISO kvalitāti un izcilu autofokusu, būtu jāizvēlas Nikon D4s. Mūsdienās patīkamu satraukumu ir grūti pasniegt, lai tas neizklausītos kā reklāma, kur vispārākā pakāpe tiek lietota līdz apnikumam, tomēr man tieši Nikon D4s kamera ir radījusi visvairāk patīkamu mirkļu. Un tas viss tikai pēc divu nedēļu lietošanas.

Fotogrāfs Sven Začek

 

 
 
 

<< Atpakaļ