Blogs

Muskusvēršu fotografēšana, Roy Mangersnes (12.03.2014)

 

Roy Mangersnes

Rojs Mangersnes ir uzvedības ekoloģijas speciālists, dabas aizsardzības piekritējs un profesionāls savvaļas dabas fotogrāfs, dzīvojošs Sandnes pilsētā, Norvēģijā. Rojs ir Nikon vēstnieks, un mūsdienās tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem dabas fotogrāfiem Norvēģijā. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas un uzvarējis daudzos starptautiskos fotogrāfijas konkursos. 2013.gadā Krievijā rīkotajā „Global Arctic Awards” Rojs tika godināts kā „Arktikas gada fotogrāfs”. Vienā no uzvarējušajām fotogrāfijām redzams muskusvērsis, kurš nokrata lieko sniegu pēc smagas sniegavētras Dovrefjell kalnos Norvēģijā.

Bez sava fotogrāfa darba Rojs ir partneris un profesionāls fotogrāfijas gids uzņēmumā „WildPhoto Travel”. Strādājot par gidu, viņš pabijis daudz kur pasaulē – no Arktikas līdz Antarktīdai, viesojoties gan Āfrikā, gan Galapagu salās.

Muskusvēršu vēsture Norvēģijā

Ideja ievest muskusvēršus Dovrefjell nacionālajā parkā Norvēģijā radās 1913.gadā dzelzceļa rekonstrukcijas darbos, kad tika atrastas fosilijas. Pēc nepilniem 20 gadiem Grenlandē notvertie dzīvnieki tika izlaisti savā jaunajā mājvietā, tomēr Otrais pasaules karš prasīja šo dzīvnieku dzīvības. Vācu okupantus var vainot tikai par pāris noslepkavotiem dzīvniekiem, pārējos droši vien apēda izbadējušies vietējie norvēģi. Pirmajos desmit gados pēc kara šajā pašā apvidū tika izlaisti 21 jauni teļi, un dzīvnieku populācija kopš tā brīža ir pakāpeniski pieaugusi. Uz šo dienu var saskaitīt aptuveni 300 dzīvnieku. Daži no muskusvēršiem ir šķērsojuši plašas teritorijas prom no sava sākotnējā areāla un apmetušies jaunajās vietās uz dzīvi.

Dovrefjell nacionālā parka dzīvnieku populācija pēdējos pāris gadus ir cīnījusies ar siltāku un aukstāku klimatu. Daudz dzīvnieku pēdējās pāris vasaras miruši no dažādām slimībām. Cerams, ka pārējie muskusvērši pārdzīvos šos pārbaudījumus un tuvākajos gados šie apbrīnojamie dzīvnieki mūs priecēs, klejojot kalnos.

Muskusvēršu fotografēšana

Katru gadu daudz cilvēku dodas uz Dovrefjell, lai fotografētu šeit dzīvojošos muskusvēršus. Dzīvniekus nav grūti pamanīt un ar kāda vietējā gida palīdzību var iegūt patiešām labas fotogrāfijas. Tomēr kā saistībā ar jebkuru fotografēšanu, jo vairāk laika veltīsiet, jo iespējami labākus gaismas apstākļus iegūsiet, jo tuvāk nonāksiet un vairāk par fotografējamo objektu uzzināsiet. Visi šie apstākļi ļauj uzņemt daudz interesantu fotogrāfiju. Es nekad nedodos uz Dovrefjell uz īsu brīdi, dodos uz 4-5 dienām vai pat nedēļu.

Ja ar vienu subjektu strādāsiet ilgāku laiku, pamanīsiet, ka novērojumu teritorijā sastopamas arī citas dzīvās radības. Dovrefjell nacionālajā parkā sastopama liela dzīvnieku un putnu dažādība. Jūs ļoti iespējams sastapsiet savvaļas ziemeļbriedi un rudo lapsu, bet, ja jums ļoti paveiksies, ieraudzīsiet polārlapsu vai āmriju. Visbiežāk sastopamās putnu sugas ir baltirbe, irbe, tārtiņš, dzeltenais tārtiņš zvirbuļveidīgie – zilrīklīte un sniedze. Tā kā šīs putnu sugas ir tik bieži sastopamas, Jums varētu izdoties lieliskas fotogrāfijas. Putni, ko ir grūti fotografēt, tomēr šeit sastopami – klinšu ērglis un medību piekūns. Kaut arī visa uzmanība tiek pievērsta savvaļas fotogrāfijai, galvenajam aspektam tomēr jāpaliek dzīvnieku labklājībai. Ja dosieties pa pēdām muskusvērsim, rūpējieties par savu drošību – šie apbrīnojamie zvēri parasti rāmi ganās un neuzbruks, ja vien netiks provocēti. Ja tie jutīs apdraudējumu, tie pateiks to civilizētā manierē, un jums būtu jāklausa un jādodas prom. Signāli būtu – galvas kratīšana, spārdīšanās un elsošana. Muskusvērši var iniciēt neīstu uzbrukumu, tomēr Jums būtu jābūt prom līdz šādam gadījumam. Muskusvērsis var izskatīties gauss, tomēr tas ātri spēj sasniegt 50km/stundā lielu ātrumu. Norvēģijā ir notikuši negadījumi, kuros cilvēki ir gan cietuši, gan miruši. Ir svarīgi atcerēties, ka šo antīko laiku pārstāvji nekādā veidā nevar būt mājdzīvnieki. Ir pagājuši vairāk nekā 60 gadi, kopš muskusvērši apdzīvo Norvēģiju, un tie patiesi ir savvaļas dzīvnieki. Vienīgais iemesls, kāpēc tie nebēg, kad tuvojas cilvēks, ir baiļu neesamība no vārgajām būtnēm uz divām kājām. Muskusvērši parasti pastāv par savu teritoriju un drīzāk uzbruks, nevis bēgs, ja sajutīsies apdraudēti. Ceru, ka visiem tagad ir skaidrs, kāpēc droša distance līdz šiem dzīvniekiem ir 200 metru.

Paturot prātā iepriekš minēto, liela priekšrocība būs, ja paņemsiet līdz gara fokusa objektīvu, lai uzņemtu tuvākus portreta foto. Ir atrodami daudz tuva fokusa attēlu, tomēr mazāk fotogrāfiju, kur muskusvērsis redzams savā dabiskajā vidē. Tā kā dzīvnieki sastopami vienā no skaistākajiem un neskartākajiem nacionālajiem parkiem Norvēģijā, būtu apdomīgi ietvert fotogrāfijā arī apvidus ainavas. Vientuļi dzīvnieki vai bars krāsainajās rudens ainavās vai uz sniega klāta kalna fona izteiks daudz vairāk nekā kārtējā portreta fotogrāfija.

Fotografēšana ziemā

Savvaļas dabu man patīk fotografēt ziemā, kad ir auksts, neskartas ainavas un svaigs gaiss. Būt kalnos ziemā var būt liels izaicinājums, jo laikapstākļi var krasi mainīties, zilas debesis var nomainīt sniega vētra dažu minūšu laikā. Ir svarīgi ļoti rūpīgi visu apdomāt un sagatavoties. Esiet gatavi pašam sliktākajam, kaut arī spīd saule un ir bezvējš.

Vairākos gadījumos esmu pieredzējis briesmīgus laikapstākļus, atrodoties kalnos ziemā, un būšu godīgs, man ir bijis pat bail. Tomēr šajos brīžos varu arīdzan uzņemt neparastas fotogrāfijas. Kad visi citi sēž mājās pie silta kamīna, man patīk būt ārā un uzņemt fotogrāfijas, kādu nevienam citam nav.

Man ir ļoti svarīgi muskusvērsi attēlos parādīt kā leduslaikmeta milzi, kāds tas arī ir. Šis dzīvnieks mierīgās situācijās sevi pietiekami neparāda, bet, kad vējš gaudo un pamatīgi snieg, Jūs saprotat, cik apbrīnojams ir šis muskusvērsis. Šis ir tas dzīvnieks, ko man patīk fotografēt.

Uzvarošā fotogrāfija

„Global Arctic Awards” apbalvotā muskusvērša fotogrāfija tika uzņemta, Dovrefjell filmējot filmu janvāra pirmajā nedēļā. Kopā ar operatoru un asistentu dabā pavadīju vienu nedēļu, lai uzņemtu reklāmas materiālu par manu darbu kā savvaļas dabas fotogrāfam. Mūsu mērķis bija dokumentēt muskusvērsi tā ziemas apmešanās vidē un parādīt, kā šie antīkie milži spēj ne tikai izdzīvot, bet arī augt un attīstīties šajā ekstrēmajā vidē. Mēs montējām 5 līdz 10 minūšu garu materiālu, tomēr nācās ārā pavadīt veselu nedēļu, lai iegūtu tos skarbos apstākļus, kas bija nepieciešami. Beigās mēs pavadījām 6 dienas vētras stipruma vējos un -20 līdz -25 grādos, kas bija tieši tas, ko meklējām. Tas bija smagi, bet tomēr tā vērts. Es mīlu pavadīt laiku, koncentrējoties uz saviem subjektiem, un patiesi izbaudīju šo nedēļu, kad sastapu 18 muskusvēršus, kur manis nofotografētais vērsis bija vislielākais no visiem.

Kopš 2008.gada visām savām fotogrāfijām esmu lietojis Nikon tehniku. Šim kadram es lietoju divas D3s un vienu D3x fotokameru. Par laimi, biju paņēmis līdzi papildus D3s fotokameru, jo vējš nopūta gar zemi manu statīvu, un gan kamera, gan 70-200 saplīsa uz apledojušajām sūnām. Mani iecienītākie objektīvi šādām fotogrāfijām ir 500mm f/4, 70-200mm f/2,8, 28-70mm f/28 un 14-24mm f/2,8.

 

 
 
 

<< Atpakaļ