Relikviju meklētāju atradumi ļauj mums labāk izprast vēsturi. (14.06.2016)

Teksts un fotogrāfijas: Aivar Pihelgas

Parasti pavasarī vai rudenī, kad lauki ir tukši un smaržo pēc nesen apstrādātas zemes, Jūs iespējams pamanīsiet vīrus, kas it kā klejo apkārt, tiem uzliktas austiņas, ar metāla detektoru vienā rokā un lāpstiņu otrā. Tie, kas pārzina šo nozari, zinās, ka Igaunijā šobrīd metāla detektorus ir iegādājušies 400-500 cilvēku, kas meklē savu veiksmi, lūkojoties pēc atradumiem. Man palaimējās pusi dienas pavadīt kopā ar Raulu Anijonu (Raoul Annion), kas ir meklēšanas un arheoloģijas entuziasts. Rauls ir profesionālis, kura mērķis ir paplašināt zināšanas par vēsturi.

Metāla detektors nav izgudrots pēdējos gados, tomēr tā attīstība bijusi diezgan ievērojama. Mūsdienu metāla detektori ir precīzāki, tie informē par atraduma izmēru, cik dziļi zemē tas atrodas un par konkrētā metāla veidu. Pēdējais minētais apstāklis ir diezgan svarīgs, jo mūsu laukos mētājas dažādi nenozīmīgi objekti, kā zirgu pakavi, lauku tehnikas daļas, skrūves un uzgriežņi, šāviņu čaulītes un citi. Neko nezinošā auss reaģē uz ik katru pīkstienu, un acu priekšā jau ataust paslēpto dārgumu attēls. Lāpsta nākamajai darbībai ir ļoti vērtīga. Zeme tiek uzrakta, lai nokļūtu līdz dārgumiem. Lai zemē atrast mazākus metāla gabalus, parasti izmanto mazāku metāla detektoru. Parasti viss, ko Jūs atradīsiet, būs dažāda veida atkritumi, kas vērtību iegūs tikai pēc 500-600 gadiem – alus budžu korķīši, metāla pogas, alumīnija krūzes osiņa, cigarešu kastītes vāks un citi. Lauka malā mēs atradām divus vīna pudeļu korķus un vienu šņabja pudeli. No kultūras aspekta, iespējams, mēs bijām atraduši agrāko traktoristu kopošanās vietu, kur dzīves sūrumu palīdzēja aizmirst apreibinošs šķidrums un citi tā laika rituāli.

Bet patiesībā bija diezgan liels pārsteigums atrast tik daudz lietu, cik mums izdevās uziet vienā dienā, kas man kā iesācējam šķita retas. Apstaigājot divus laukus, mēs atradām daudz vara monētu no cara laikiem un pat rūdas gabalu ar Zviedrijas karaļa zīmotni. Visas nelielās metāla pogas un gabali ar ornamentiem var attiekties uz vēsturiskām dārglietām. Tik daudz mēs atradām tikai nepilnā dienā. Tik liela lietu pārpilnība norāda, ka šis lauks nav parasts lauks.  Šie lauki šajā brīdī tiek pētīti projekta „Ajakihid”, kas tulkojumā nozīmē – laika slāņi – ietvaros. Pašus interesantākos atradumus izvietos ekspozīcijā jaunajā Igaunijas Nacionālajā muzejā. Spriežot pēc atradumiem, varam teikt, ka šajā vietā dzīve ritējusi vismaz 100 gadu garumā.

Diemžēl daudzi atradumi nenonāk līdz publiskai apskatei, jo tos var ātri pārdot. Daudz jauno atradumu vienkārši pazūd, un no vēstures viedokļa tie zaudē savu nozīmību, jo neviens nezina to atrašanas vietu un informācija, kas speciālistiem daudz būtu pavēstījusi, nekad tā arī netiek atklāta. Tieši tāpēc ļoti svarīgi ir atzīmēt it visas atradumu vietas. Lai nofotografētu savus atradumus un piefiksētu to atrašanas vietu, Rauls izmanto Nikon ūdensdrošo un triecienizturīgo kameru COOLPIX AW 120. Šodien Nikon ir paziņojis par uzlabotās kameras COOLPIX AW 130 izlaišanu. Šī 16 megapikseļu kamera ļauj Jums ar to ienirt līdz 30m dziļumā, tā ir triecienizturīga kritienam no 2m augstuma, tā spēj izturēt aukstumu līdz pat -10°C, un tā ir putekļu necaurlaidīga. Tā kā kamerā ir iebūvēta GPS  globālās pozicionēšanas sistēma, fotografējot Jūs viegli varat iemūžināt arī atrašanās vietu. Bez tam kamerā ir integrēta karte, kas ļauj vieglāk orientēties. Tā kā rokas pēc darba, atrokot atradumus, bieži ir netīras, būtu grūti izmantot jebkādu citu kameru vai telefonu sava atraduma iemūžināšanai.

Komentē Nīls Kangerts (Nele Kangert), Nacionālā Mantojuma pārvalde

Dārgumu meklētāju darba rezultātā pēdējos gados ir atrasti daudz artefaktu, to skaitā tā laika ļaužu apmetnes, kapuvietas, darba veikšanas vietas un citi. Atrasti ir arī individuāli priekšmeti un dārgumi, kas arheologiem sniedz informāciju par tā laika tirdzniecību, pārvietošanos un cilvēku dzīvi simtiem gadu atpakaļ. Metāla detektors nav vienīgais, kas nepieciešams, dodoties atradumu meklējumos. Mantojuma saglabāšanas likums nosaka, ka cilvēkam jābūt izgājušam īpašus kursus un apliecībai par to vienmēr jābūt kabatā. Protams, jābūt arī zemes īpašnieka piekrišanai. Kursu ietvaros cilvēkam tiek sniegta pamatinformācija un ieteikumi par to, kā rīkoties pēc atraduma, lai informācija par to un atrašanas vietu tiktu korekti piefiksēti. Atraduma vietas dokumentēšana ir ļoti svarīga, jo tieši objekta atrašanas vieta, tās saistība ar citiem atradumiem un apkārtējā vide dod tai vērtību, informāciju un vēsturisko vērtību. GPS ierīce un kamera ir svarīgi rīki atklājumu meklētāja rīcībā. Nešaubīgi, kamera, kas jau aprīkota ar atrašanās vietas sistēmu, ļauj darbā sniegt daudz vairāk informācijas. 

<< Atpakaļ